Agrā rītā kad atrodu sevi
SveÅ¡as sievietes gultā
Kāj
ViņÅ¡ sajuta tevi naktī uz ceļa starp izgāztiem kokiem
Tik
Nolaidu smadzenes zemāk pabeidzu gumijā
Gribēju justies kā
Nedzirdēju tu mani sauc tik tālu prom
Visi gaidīja dienu manis
Ja būtu man spārni es norautu tos
Lai negaida mani velti
Tu vēlies aizbēgt no sevis prom
Bet atver acis un esi
Sēžu viens uz palodzes
Skatos tukÅ¡ā istabā
Es aizcirtu durvis
Uz ielas satrauktu cilvēku ēnas
Kāds kliedz bet es nedzirdu vair
Patreiz uz pasaules tu un es
Vairāk nevajag mums nekā
Rīt t$
Man galvā ugunsgrēks
Bet nenāc tu uzpūt tikai liesmu lai de
Man Å¡odien nav vairs kur iet
Man nav par ko seju
Paiet tik gara ziema
Pirms mirkļa vēl sniegs
Tagad gara zāle
B