Rudens kā rudens   Biezie un gājputni laižas uz Nīlu   Pēkšņi man likās   Tu esi mans draugs un es Tevi mazliet mīlu   Saule cēlās un krita   Es biju tavs Meistars un tu mana Margarita   Vai izskaidrot proti?   Ja sākumā likās mazliet, tad nu jau ļoti, ļoti.      Kāds mūs sauc tepat aiz stūra   Vai klusi dauzās pie palodzes   Laid savus putnus ārā no būra   Uz kurieni tie lidos, tur arī es   Joprojām ļoti, ļoti      Kad barojām pīles   Asaras krita Tev lielas kā ozola zīles   Laiki met lokus   Dažreiz saule slēpjas kastaņu kokos   Kā jūrnieki rumu   Tu gribi Munameģi, es braukšu uz Karakumu   Ar sarkanām neļķēm    Laiks atvadīties, ir rudens   Ļaudis klīst pa vientuļām peļķēm      Kāds mūs sauc tepat aiz stūra   Vai klusi dauzās pie palodzes   Laid savus putnus ārā no būra   Uz kurieni tie lidos, tur arī es      Kāds mūs sauc tepat aiz stūra   Vai klusi dauzās pie palodzes   Laid savus putnus ārā no būra   Uz kurieni tie lidos, tur arī es